
Tā kā šos mēslošanas līdzekļus – kālija nitrātu, nātrija nitrātu, kalcija nitrātu, kalcija amonija nitrātu un amonija nitrātu ar augstu slāpekļa saturu – var izmantot ne tikai augu mēslošanai, bet arī ļaunprātīgos nolūkos, ir nepieciešams nodrošināt to izsekojamību, uzskaitot tirdzniecības vietu faktiskās adreses, kā arī iztirgoto daudzumu, skaidrots likumprojekta anotācijā. Patlaban likums regulē tikai amonija nitrāta ar augstu slāpekļa saturu uzskaiti tirdzniecības vietās.
Likumprojekts paredz noteikt, ka pirms iepriekšminēto mēslošanas līdzekļu tirdzniecības uzsākšanas Valsts augu aizsardzības dienestā jāiesniedz tirdzniecības vietas faktiskā adrese, kā arī tas jāinformē gadījumā, ja mainīta tirdzniecības vieta. Tāpat tirgotājam katru gadu līdz 31.janvārim jāinformē dienests par iepriekš minēto mēslošanas līdzekļu pārdoto apjomu.
Plānots, ka dokumenti par pārdoto kālija nitrātu, nātrija nitrātu, kalcija nitrātu, kalcija amonija nitrātu un mēslošanas līdzekli, kurā amonija nitrāta slāpekļa saturs ir 16 procentu vai vairāk no mēslošanas līdzekļa masas, būs jāglabā piecus gadus.
Tāpat likumprojektā precizēti nosacījumi, kad tiek anulēta tirgotāja reģistrācijas apliecība.
Lai grozījumi stātos spēkā, tie galīgajā lasījumā vēl jāskata Saeimai.

